Kā katru septembri, vakar nolēmu samierināties. Noliku gulēt bērnus, iegāju vannā, atteicu vīram vakarēšanu, gāju gulēt. Bet manām smadzenēm bija citi plāni. Viņas turpināja aktīvi darboties. Domāju par to absurdo situāciju, kādā sevi atrodam. Un man radās versija, ka tā visa ir gadsimtiem veca konspirācijas teorija. Es uzskatu, ka mans pienākums ir informēt sabiedrību par faktu, ko liela daļa no mums neiekļauj savā dienas kārtībā. Jo vienmēr esam tā dzīvojuši. Mēs varam izdarīt vismaz par 30% vairāk (mans pašnovērtējums). Individuāli, biznesos un visi kopā. Ja tikai normāli izgulētos. Liela daļa no mums tiek modināti visu mūžu. Un mēs pieņemam, ka tas, ko šobrīd varam, ir maksimums. Pamēģiniet dažus gadus dzīvot savā ritmā un tad atsākt piespiedu celšanos. Man tā ir bijis. Un katru vasaru dabīgais miega ritms man atgādina, ka varu daudz vairāk kā tas zombijs rudeņos un ziemās.

Revolūcijas nepieciešamība

Iespējams, to, ka tautai vajag agri celties, izdomāja vergturi. Traucēts miegs ir ļoti vienkāršs un lēts veids kā panākt, ka ļaudis atrodas vieglākā vai smagākā transa stāvoklī. Šādi viņi nav gatavi pretoties, viņiem ir grūti adekvāti spriest, viņi ir tik noguruši, ka visa enerģija aiziet organisma uzturēšanai pie dzīvības. Pievienojam vēl dažas metodes, kas neļauj izkāpt no transa stāvokļa, un mums ir bezierunu miesu tūkstoši, kas var velt akmeni.

Vēlāk dzimtbūšana – vieglāka forma, bet redz, miega trūkums kā masu ierocis labi darbojies, turpinām izmantot. Daži gadsimti tālāk. Industriālā revolūcija, vēl aizvien vajadzīga nedomājoša spēka masa, plus dienas gaisma kā ekonomisks pamatojums, turam cilvēci nežēlīgā miega režīmā.

Kapitālismā agrā celšanās jau ir kļuvusi par absolūtu normu – “tā ir bijis gadu tūkstošiem”, šis jautājums gandrīz netiek diskutēts. Zinātnieki mazliet kaut ko izpēta, nopublicē savus raksteļus, masu mediji pārpublicē, jo labi klikšķinās. Bet pa lielam klusums.

Japāņi, kam vairs nevajag spēka masu bet intelektu, savā pasaules nostūrī klusiņām sāk piemaksāt saviem darbiniekiem par miega stundām. Bet viņi tikai nojauš, ka ne jau miega kvantitātē ir spēks. Nav jēgas miesai gulēt, kad smadzenes strādā. Un miesai būt augšā darba vietā (vai skolā), ja smadzenes darbojas ķermeņa uzturēšanas nevis domāšanas un radīšanas režīmā. Privilēģiju saskaņot miega režīmu ar smadzeņu aktivitāti izmanto tikai izteikti cīruļi un tādi margināli sabiedrības slāņi kā dīkdieņi un mākslinieki.

Saliekot kopā faktus:

  • mums katram ir savs smadzeņu aktivitātes ritms – kādam smadzenes labāk darbojas no rīta, kādam vakarā;
  • neizgulējies cilvēks ir neefektīvs:
  • neefektīvam cilvēkam viss padodas lēnāk un paliek mazāk laika miegam (tīri jauka cirkulārā reference, ne?);
  • neizgulējušies cilvēki ir nelaimīgi un dusmīgi;
  • veselīgs miegs ir svarīgs veselības priekšnoteikums;
  • nelaimīgi cilvēki nešķiro atkritumus (smieklīgs pētījums – Dānijas valdība šim veltīja vairākus gadus un dažus miljonus);
  • zinātnieki iesaka miega ritmu nevis mainīt, bet tam pieskaņoties;
  • celšanās visai cilvēcei no rīta ir veca konspirācijas teorija, kur miega bads tiek izmantots kā masu apspiešanas līdzeklis (apšaubāms fakts, bet es viņam no sirds ticu)

ir skaidrs, ka ir nepieciešama Miega revolūcija, kas ļautu cilvēkiem gulēt tad, kad viņiem tas nepieciešams. Un strādāt un mācīties tad, kad viņiem smadzenes visaktīvāk dabīgi darbojas. Biznesiem tas dotu labākus rezultātus. Valstij nodokļus. Mazāk ierēdņu (varbūt). Es ticu, ka ir iespējams pielāgot visus mūsu sociālos konstruktus veselīgam sabiedrības miega ritmam. Mēs vienkārši dzīvojam savos 50% prāta kapacitātes, ko izraisījis hronisks miega bads, un nespējam saņemties. Es saprotu, ir jau sarežģīti, bet iedomājieties, cik skaista dzīve mums būtu, ja visi būtu izgulējušies! Par lauvām un lāčiem saka, ka nevajag modināt guļošu. Bet cilvēkus? Visus pamodinām un dusmīgus izstumjam uz ielas. Lai plūcas. Stulbi.

Un 30% efektivitātes ieguvums noteikti ir tā vērts, lai parēķinātu. Iespējams viens bezmaksas lēmums var mainīt gan daudzu cilvēku ikdienas sajūtas, gan biznesa rezultātus, gan skolu reitingus, gan valsts ekonomiku kopumā.

Šeit dažādu līmeņu un svarīguma iemesli, ko mēs kā cilvēce no tā iegūtu:

  • laimīgākus cilvēkus, kas veidotu patīkamāku sabiedrību mums apkārt;
  • zemāku noziedzību;
  • mazāk stresa;
  • labāku veselības stāvokli;
  • vairāk rūpes par planētu;
  • efektīvāku darbaspēku;
  • radošāku un brīvāku sabiedrību;
  • veselīgāku un pelnošāku ekonomisko vidi, (skat iepriekšējos 2 punktus);
  • nekādu sastrēgumstundu;
  • gudrākus bērnus.

Ko Tu vari darīt, lai tā būtu? Padalīties ar šīm un līdzīgām pārdomām. Aprunāties.  Vērot sevi, savas spējas mirkļos, kad nāk miegs un tad, kad esam izgulējušies. Pavērot bērnus, kas pamodināti un bērnus, kas paši modušies. Nekautrēties atzīt, ja no rīta nāk miegs. Vēlreiz aprunāties. Darbā. Skolā. Ar draugiem. Varbūt kāds sadzirdēs. Es zinu, ka ir uzņēmumi, kas jau kaut ko dara. Padalīties ar šo informāciju. Ideāli, ja tiek pie kādiem darbinieku apmierinātības vērtējumiem vai pārdošanas cipariem, kas, es ticu, stipri uzlabojas, ja cilvēki ir izgulējušies. Iekļaut miega jautājumu sapulču dienas kārtībās. Iedvesmot citus veikt darbības, kas palīdzētu tuvoties ideālajai pasaulei, kurā dzīvo izgulējušies cilvēki.

Un, kazi, varbūt pēc dažiem gadiem mēs varēsim pārsist igauņus, jo beidzot būsim pamodušies…