Pēdējā gada laikā man ir sanācis ilgstošāk uzturēties trīs dažādās vietās – Rīgā, Cēsīs un Barselonā. Tās ir trīs pavisam atšķirīgas pilsētas, kas katra likušas man dzīvot savādāk. Un pirms dažām dienām, ejot uz bodīti ielas galā Cēsīs, es visu sapratu.

Katrai vietai ir savs ritms un sava enerģija, kas veidojusies ilgstoši, mijiedarbojoties daudzām paaudzēm, politikai, naudai, dabai, klimatam, kultūrai, jūrai un debesīm. Un es, mazais puteklis, neko, gandrīz neko nespēju izdarīt šī varenā plūduma priekšā. Tas ir tāpat kā nespēt pretoties spēcīgam atvaram, zemūdens straumei, atvilnim un Glūpagāzas ūdenskritumam. Tas vienkārši nav iespējams. Nevar dzīvot lēni tur, kur apkārtējā vide dzīvo ātri. Lai kā Tu censtos, kopējais apkārt esošais ātrums Tevi nesīs līdz. Ir tik tiešām grūti mierīgi lasīt grāmatu karuselī, kas griežas pilnā atrumā un apkārt visi spiedz un klaigā.

Tieši tāpat šis likums darbojas otrādi – ir grūti kaut kur aizskriet, ja viss apkārt notiek lēnām un mierīgi. Kādu laiku Tu skrien, skrien un tad vienkārši vairs neskrien.

Tāpat katrā vietā ir savi likumi attiecībā uz ēšanu, gulēšanas rituāliem un, man sāk šķist, arī domāšanu.

Ja kādreiz es biju diezgan pārliecināta, ka viss atkarīgs no cilvēka paša, ka viņš pats izvēlas savu dzīves ātrumu, saturu un to, ko domā, tad šobrīd man ir pavisam skaidrs, ka vietai ir ļoti liela nozīme.

Es pilsētas sāku redzēt kā lielas upes, kurās ir atvari un ir mierīgākas lagūnas, stāvoši upes atzari, pietekas, dīķi, mazi avotiņi, kas uzrodas nezin kur un pazūd. Un tieši tāpat kā dabā, pilsēta mainās. Miera ielas nāk un aiziet. Un braucot pa Čaka ielu es vienmēr domāju, nez pirms 100 gadiem viņa bija tik pat noplukusi un nožēlojama kā tagad? Kā tas iespējams, ka pašā pilsētas centrā blakus esošas ielas ir tik atšķirīgas? Tur katrai ir savs enerģijas ātrums, citi cilvēki ar pavisam atšķirīgām domām galvās un šķiet, ka pat cits gaisa un asfalta sastāvs.

Jo lielāka pilsēta, jo dažādāks tās raksturs. Barselonā divas blakus ielas var būt pavisam tūristu un pavisam vietējās. Pavisam ķīniešu un pavisam vietējo aristokrātu. Pavisam modernās mākslas un pavisam bordeļu. Tik tiešām tās visas ir blakus ielas 3 minūšu attālumā cita no citas.

Un Cēsīs? Cēsīs vienkārši ir forši. Tur ir strūklaka, kur peldas bērneļi karstās dienās. Un visi pazīst māsīcas sunīti, kurš aizklīdis un tiek atvests no tās pašas stūra bodītes, uz kuru ejot es šo visu domāju.